Man veicas. Un tas mani ir izaudzinājis par nežēlīgu slaistu. Ķirbis strādā, bet pielietot to slinkums. Idejas, ko nesasniedzu paša iepriekš noteiktās robežās, es atlieku, jo rezultāta nesasniegšana nepaciešami grauž. Es iznīcināšu puspabeigtu darbu un kādreiz sākšu no sākuma nevis centīšos to salabot. Ir grūti sadzīvot ar savām kļūdām. Un skola apstiprina manu teoriju: priekšmetos, kas man "naturāli padevās" vai kuros man bija jebkāda veida priekšroka, radās interese. Nevis otrādāk. Un padevās man tie priekšmeti, kurus es apguvu pats to nepiefiksējot.
Rodas diezgan liels riebums pret sevi, kad apzinies, ka reti kam es veltījis reālu piepūli un visi lauri ir tikai tādēļ, ka gēni labi. Pēdējais laiks to mainīt.
-thekodols
26/11/09