Esmu secinājis, ka šī pseido-piespiedu atraušana no sociālās dzīves, kas bija Latvijā, man ievērojami nāk par labu. Sākumā jau acīmredzamais fakts, ka izraujot no pierastās situācijas, visas detaļas un pieņemtais tiek pārvērtētas vēlreiz un zināmām lietām tiek piešķirta cita vērtība, bet tas viss ir sīkums salīdzinot ar radušos situāciju, kur pienākumi ir tikai pašam pret sevi. Nav nedz attaisnojumu, nedz reālu bremžu. Var iebraukt auzās ne pa jokam, var pārvarēt sevi un lepoties par tikai pašam sev nozīmīgām lietām. Vērtību sistēma bez ārējas ietekmes un brīvība darīt ko un kādā secībā liekas pareizi. Skaidrs, ka izveidosies neordinārs rezultāts, bišīt sašķiebies uz vienu pusi un nedaudz disproporcionāls, bet pēc viena šablona radītais noteikti ir garlaicīgāks. Efektivitāti šis process negarantē, bet potenciālu gan uzlabot, gan sabojāt ievērojami paplašina. Tas ir radikāls treniņš, kura rezultāti reti kad izskatās līdzīgi.
-thekodols
28/05/09